Grāmatas · Krikumi

Kā sieviete Lācīti lasīja

Iedvesma uznāk tādos dīvainos brīžos. Gaidot, kamēr modīsies ne gluži Lāčplēsis, bet galvenais Ziemassvētku dāvanu gaidītājs – pašmāju tīnis, padalīšos, kā gandrīz  publiski izblamējos ar Lācīša “Sekss un vardarbība”.

Pie grāmatas lasīšanas tiku, pateicoties kolēģei, kurai rados ir autors un viņa ir tikusi pie pēdējās izdotās grāmatas. Pirms tam ar Vili Lācīti pazīstama nebiju, jo viņa pirmais darbs “Stroika ar skatu uz Londonu” iznāca laikā, kad es latviešus nelasīju un Latviešu literatūras gada balvām uzmanību nepievērsu.

Ko lai saka – dabīgi un kreptīgi. Bet lielās devās – tā no vāka līdz vākam vienā piegājienā – gan nevar lietot. Tikai kā drapīti pēc lietišķa papīrdarba. Vairāk kā divdesmit stāstu pietiks veselam mēnesim.

Bet nu par gandrīz izblamēšanos.

Izlasīti divi stāsti, vēlos atzīmēties par progresu gūdrīdos.

Kad jau pašai sāk veidoties viedoklis, pārlasu, kas rakstīts uz grāmatas aizmugurējā vāka. Tā teikt – ko citi, ievērojamāki ļaudis, saka.

Re, cik Valdis Spalvums ir feini pateicis – sūras odziņas.

Latviešu literatūrā Vilis Lācītis saceļ kņadu ar celtniecību kopš 2010. gada. Bezkaunīgi, ironiski, talantīgi saceļ. Stāstu krājums nav domāts latviešu literatūras cienītājiem, drīzāk otrādi. Bezsmeldzes izklaides gabaliņi garšotu pēc atpūtas un pludmales literatūras, taču nē — ik pa laikam sanāk arī uzkost kādai sūrai odziņai, jo celtnieki taču ir tādi skarbie veči… — Valdis Spalvums, literāts”

Pirmo reizi uzmetot aci, biju izlasījusi vēlamo nevis esošo, t.i., padomāju, ka tā ir Vlada Spāres atsauksme. Domāju rakstīt, ka stāsti tiešām ir kā sūras odziņas kā veiksmīgi pateicis Valdis Spalvums.  Tajā brīdī pār mani nāca apskaidrība, ka “Valdis Spārums” tomēr nav vienāds ar “Vladis Spāre”.  Hmm, literāts. Neesmu tādu dzirdējusi. Atsaukties uz nedzirdētu literātu tomēr ticība neļāva. Ziņkāre lika pagūglēt. Johaidī ar’ ārā! Par to, ko atklāju – žetons Lācītim! Ir ir tas Spārums literāts. Tikai tā paša Viļa Lācīša stāstā “Balta žakete ar zelta pogām“.

“Sekss un vardarbība” vēl pavadīs mani līdz pat Vecgadam un, domājams, kāds gabaliņš tiks arī 2019.gadam.

Kas man patīk? Nu, celtniekveči, protams, nav prinči baltos zirgos, par kuriem varētu jūsmot. Vismaz ne par  brigādes četriem Jāņiem – Resno, Bārdu, Lisiju un Garo. Bet Lācītis zina drēbi. Uzrakstīts ir tik veikli un dabīgi, ka nekas nekrīt uz nerviem, nav pārspīlējuma sajūtas.

Guntis Berelis savā blogā gan ir rakstījis par Stroiku, bet viņa teikto var 100% pārņemt, runājot par “Seksa un vardarbības” valodu. Man tur nav ko piebilst ( es tikai no ciitāta izņēmu Stroiku ārā).

“[..] lielākais pluss – [..] ir viens no retajiem literārajiem tekstiem, kurā jūtama valodas reālā situācija ar visiem žargonismiem un barbarismiem. Te gan nepieciešama maza korekcija. Aplami būtu uzskatīt, ka [..] patiešām būtu sarakstīta valodā, kādu mēs (vai varbūt viesstrādnieki Anglijā) lietojam ikdienā. Vēl aplamāk – iedomāties, ka šāds darbs vispār iespējams. Ikdienas valodu literārā tekstā nav iespējams lietot – un ne jau tāpēc, ka žargons, rusicismi, anglicismi un tamlīdzīga fakmaķvārdošanās būtu no literārās valodas izraidāma kā nepieklājīga un augstajai mākslai nepiedienīga (valodas pūristi lai turpina aurēt, tā viņu profesija; literatūrai nekas cilvēcisks nav svešs, un gluži tāpat nekas cilvēcisks nav svešs tā saucamajai literārajai valodai), bet gan tāpēc, ka sarunvaloda, tiešā ceļā pārcelta prozā, pārtop galīgi nesakarīgā un muļķīgā vārdu bieķēzī. Tā ir patiešām liela māksla – nevis akli kopēt reālo žargonu, bet radīt valodisko vidi, kas nebūtu zaudējusi saistību ar realitāti un precīzi atbilstu gan aprakstāmajai videi, gan personāžiem. Būtībā katrs autors rada savu valodu, turklāt apzināti konstruēt šo valodu nav iespējams, jo tādā gadījumā sanāks labi ja beigts dzimis esperanto vai kas tamlīdzīgs, – un tikai no tādām ēteriskām padarīšanām kā talants un intuīcija ir atkarīgs tas, cik šī valoda liksies dabiska.”

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s