Grāmatas · Mūzika

Laiks ir slepkava. Mišels Bisī

Reizēm izlasītai grāmatai ir jāpastāv acu priekšā un prātā, neko neverbalizējot, lai noķertu īsto pēcgaršu. Pirmā reakcija pēc izlasīšanas bija diezgan skeptiska, ko paudu arī gūdrīdos. Tagad varu teikt, ka mans ieguvums no izlasītā ir mūzika un noskaņa.

Korsikāņu dziesmas – kaut kas līdzīgs noteikti skanēja Klotildes tēva auto pirms traģiskās avārijas.

Tagad – par ko tad ir stāsts?

Mani tik ļoti bija nomākusi Virdžīnijas Depāntas “Apokalipses mazulīte“, ka sāku apdomāt par kaut kā aizraujošāka ātru iegādi, lai pārslēgtos. Mans izvēlīgais  skats galarezultātā krita uz vēl vienu francūzi. Iemesls tam bija ļoti emocionālais un arī veiksmīgi savītais Mišela Bisī “Melno ūdensrožu” atstātais nospiedums. Par nieka 29 centiem nopirku Zvaigznē Mišela Bisī jauno grāmatu Laiks ir slepkava (Kāpēc tik lēti? Ha, dāvanu karte un Zvaigznes klienta karte darīja savu).

Uzrunāja anotācija : 2016. gada vasarā Klotilde pavada atvaļinājumu Korsikā kopā ar vīru un pusaudzi meitu. Šī ir pirmā reize, kad viņa atgriezusies uz salas pēc vecāku un brāļa bojāejas automašīnas avārijā, kas notika pirms divdesmit septiņiem gadiem. Arī viņa toreiz atradās mašīnā, taču brīnumainā kārtā izdzīvoja.
Atgriešanās Korsikā liek Klotildei atminēties pusaudzes gadus, un viņa atkal satiekas ar vecvecākiem – salā ietekmīgas korsikāņu ģimenes locekļiem. Bet tad viņa saņem vēstuli, kuru parakstījusi Palma, viņas māte, it kā sieviete vēl būtu dzīva. Pamazām atgriežas atmiņas, liekot Klotildei apšaubīt pagātnes notikumus, kaut gan viņa savām acīm bija redzējusi mirušos tuviniekus. Bet kurš gan cits varētu zināt vēstulē minētās detaļas?

Korsika

Uzrunāja arī grāmatas sākums – lai gan stāsts ir par traģisku notikumu, stāstījums bija dīvaini nomierinošs. Vai jutos gandarīta, izlasot visu. Drīzāk nē, nekā jā.

Grāmatas sižets ir uzbūvēts no divām paralēlām daļām: kāds lasa Klotildes dienasgrāmatas ierakstus par Korsikā pavadītajām dienām pirms traģēdijas un paralēli risinās notikumi pēc 27 gadiem, kad Klotilde kopā ar vīru un meitu ir ieradusies šajā pašā vietā Korsikā.

Kur pazuda gandarījums? Nenoticēju intrigai, pareizāk sakot, tās atrisinājumam. Galu galā, es biju izvēlējusies grāmatu, cerībā uz prāta mežģi. Atgriežoties salā, Klotilde sāk saņemt norādes, kam vajadzētu liecināt, ka viņas māte ir dzīva, nevis meitenes acu priekšā gājusi bojā autoavārijā kopā ar tēvu un brāli. Saprotu, ka tas ir intrigas pamatā, bet tās norādes man likās diezgan samākslotas (mēnesi pēc izlasīšanas joprojām tā liekas). Protams, domāju – Kurš un Kāpēc? Ja vēl “Kurš?” varēja mēģināt izvēlēties, tad ar motīvu daļu bija pavisam bēdīgi. Viena nepatīkama persona arī pamatoti izrādās nepatīkama, taču pameta skatuvi ātrāk, kā tai varētu piedēvēt vainu visās nelaimēs. Kas tur īsti bija ar to Klotildes māti, jums jāizlasa pašiem (bet kaut kas bija gan, tik daudz varu pateikt, lai tomēr uzturēju intrigas sajūtu), vainīgais ar viņa motīvu man “krita ārā” no konteksta – ok, sapratu viņa sāpi, bet kāpēc tā bija jāattiecina arī uz Klotildes meitu.

Revellata 2

Ieguvums? Mišels Bisī ir labs stāstnieks.

Man ir palikusi Korsikas noskaņas pēcgarša. Mēģināju to vizualizēt pār’s attēlos pēc vietu aprakstiem. Piemēram, tā pati bāka pussalas galā.SaistÄ«ts attēls

 

Korsikas līkumainie ceļi. Šeit varētu būt notikusi traģiskā avārija ar Klotildes ģimeni.

korsikaNo noslēpumainās vēstules, ko saņēma Klotilde:

“Mīļā Klo! Es nezinu, vai šodien Tu esi tikpat spītīga kā bērnībā, bet es gribētu Tev kaut ko lūgt. Rīt, kad viesosies Arkani ganību mājā pie Kassanī un Lizabetes, nostājies uz dažām minūtēm zem zaļā ozola, pirms satumst,lai varu Tevi redzēt.”

Attēlu rezultāti vaicājumam “old village  in  corsica”Attēlā gan nav ozols, bet es tieši tā iedomājos to lielo koku pie ganību mājas. Senās Idrissi ģimenes mājas.

“.. katrs nākamais pagrieziens atklāja jaunu ainavu, tomēr tik pazīstamu: milzīga Korsikas priede, kas pacēlās gandrīz divus metrus virs citu koku galotnēm, vecu dzirnavu drupas ar kastaņām, kuras liecās pāri oļiem nosētas upes gultnei, vientuļš ēzelis ganībās. Trīsdesmit gadu laikā nekas nebija mainījies, it kā cilvēki būtu pacietīgi uzturējuši vietu tādu kā agrāk.

Idrissi ģimene – Klotildes vecvecāki, piedod Korsikas garšu šai grāmatai. Tas man patika vislabāk, īpaši vecai Kassanī (lai tā ir maza daļiņa no visa darba).

Izdevusies ir arī daļa ar padsmitnieces Klotildes dienasgrāmatu – pusaudze, kas turas nomaļus un tik daudz ko ievēro un apraksta visas iesaistītās personas un notikumus.

Viens no ilgspēlējošākajiem ieguvumiem bija padsmitnieces mūzika – viņa klausījās austiņās Mano Negra (tas man gan negāja pie sirds) un Mano Chao. Es atcerējos – man taču kādreiz patika. Tā, pateicoties šai grāmatai, es nedaudz atsvaidzināju savu austiņu mūzikas klausāmsarakstu. Tas taču arī ir ieguvums, vai ne.

 

P.s. bet grāmatas beigas gan man bija par saldu. 😦

 

 

 

Viena doma par “Laiks ir slepkava. Mišels Bisī

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s