Grāmatas

Jusi Adlers – Olsens “Selfiji”

Reizēm uznāk nepārvarama vēlme nopirkt kādu grāmatu. Tieši nopirkt nevis paņemt bibliotēkā. Tāds šauri specializēts šopoholisms. Iegāju pa ceļam uz mājām ZvaigzneABC veikalā, pašķirstīju pēdējos jaunumus un apstājos pie Jusi Adlera – Olsena “Selfijiem. Patīk man tā kolorītās Q nodaļas ideja. Arī grāmatas apraksts lika domāt, ka būs vairāk kā viena slepkavība un cerība uz samudžinātu izmeklēšanu.

“Spogulīt, spogulīt, saki man tā, kura no mums ir visskaistākā?”

Viņas ir jaunas un skaistas, viņas valkā modernas drēbes, stundām ilgi veido matus, krāsojas un lako nagus, un sapņo kļūt par realitātes šovu zvaigznēm – un vēl viņas pārtiek no sociālajiem pabalstiem. Šīs jaunās sievietes domā tikai par sevi un vada bezrūpīgas dienas, līdz piepeši viņām sāk uzglūnēt nāves briesmas, kad viņas kļūst par dadzi acī kādam ļoti nelīdzsvarotam cilvēkam, kas nolēmis atbrīvot pasauli no parazītiem.
Kad šī misija tiek īstenota dzīvē, policija aptver, ka notiek kaut kas pavisam briesmīgs. Sākumā lieta nepiesaista Karla Merka uzmanību. Viņš ir atklājis, ka nevilšus kļuvis par kauliņu vadības iekšējās varas cīņās, un viņam ātri jārīkojas, lai nodrošinātu Q nodaļas izdzīvošanu. Kad viņš reizē saņem arī mājienu par to, ka ļoti svaigai slepkavības lietai ir daudz kopīgu iezīmju ar neatklātu slepkavību pirms divpadsmit gadiem, viņam vairāk par visu ir vajadzīgs kolēģes Rozes asais prāts. Taču Roze ir saslimusi, viņai spokojas briesmīgi pagātnes pārdzīvojumi, un viņa cīnās, lai izrautos no tumsas, kas draud saslēgties ap viņu un viņas glabāto noslēpumu.
Karls, Asads un Gordons augām dienām strādā, lai atrisinātu plaši sazaroto slepkavību mīklu, taču visvairāk enerģijas prasa palīdzība Rozei. Rakdamies aizvien dziļāk Rozes pagātnē, viņi atskārst, ka noticis noziegums, taču piepeši Roze ir pazudusi…

Grāmatas pirmo trešdaļu izrāvu pār’s stundās. Nodomāju – tāds pagarš, bet notikumiem bagāts ievads. Tātad – ir tie patērētājsabiedrības paraugdemonstrējumi – jaunās tukšās skaistulītes, kas pieprasa sociālos pabalstus un kāds tās kā parazītus sāk iznīdēt (lasi – slepkavot), ir viena sociālā darbiniece, ir svaiga slepkavība – nogalināta veca kundze. Tas viss pagaidām Q nodaļu neskar un neinteresē. Tikmēr Karla vecajam priekšniekam nedod miera līdzība starp vecās kundzes slepkavības veidu un vienu pirms padsmit gadiem neatrisinātu lietu, uz ko viņš vērš Karla uzmanību. Un paralēli tam Rozes psihiskā stāvokļa pasliktināšanās senu ģimenes traumu dēļ. Anotācijā solītās iekšējās varas cīņas arī negribas saukt par varas cīņām – tāpat jau ir zināms, ka Karls nesatiek ar Slepkavību nodaļas jauno priekšnieku un ik pa laikam notiek rīvēšanās ar kādu nodaļas izmeklētāju. Nekā traģiska, bija interesanti to vērot.

Kāpēc es pirmo trešdaļu uztvēru par ievadu? Nebija tādas kārtīgas detektīvintrigas (ko gaidīju tālāk), jo Q nodaļa neko tā nemaz nopietni neizmeklēja. Pēc tam gan gluži nemanot dažādu sakarību dēļ Q nodaļas sienu rotā jau piecas lietas: 1) padsmit gadus vecā sievietes slepkavība; 2) pirms pār’s dienām nosistās vecās kundzes lieta; 3) ‘sociālo pabalstu’ meiteņu slepkavības; 4) laupīšana naktsklubā un vienas meitenes sašaušana; 5) Rozes pagātnes notikumi.

Kāpēc es pirms tam pieminēju sociālo darbinieci. Nekāds spoileris tas nav – viņa nolemj, ka tās liekēdes, kas dzīvo uz pabalstiem un tērē tos, lai pucētos, ir “vienkārši jāiznīcina” (48.lpp.). Un tā ir viena no grāmatas satura paralēlajām līnijām – kā Anne Līne sagatavojas un īsteno ‘liekēžu’ slepkavības. Ja sākumā es spēju viņu saprast, tad beigās jāatzīst, ka viņai galīgi ‘aizbrauca jumts‘. Bija interesanti lasīt, bet nu intriga te bija nulle.

Otra satura līnija ir par to pašu ‘liekēžu‘ izdarībām. Jāatzīst, tiešām nav patīkamas jaunas sievietes. Vairāk ir par vienas no viņām – Denīzes ģimeni. Par notikumu dažādību nevarēja žēloties, bet nekādas lāga intrigas tur arī nebija. Kaut kur pa vidu tam visam bija arī abu līdzīgo slepkavību sasaistīšana un izmeklēšana. Atrisinājums – tāds vairāk uz paplātes pienests nevis izmeklēšanas kulminācija.

Trešā ir Rozes murgi un pagātnes trauma. Šīs daļas izmeklēšana man šķita visintriģējošākā. Beigas bija patiešām aizkustinošas – rūp tiem Q nodaļas vīriem Rozes likten’s, rūp no visas sirds. Un es tam noticēju.

Kopumā varu teikt – bija interesanti, dažādie notikumi raiti  veda uz priekšu. Tomēr man pietrūka spēcīgas intrigas un spriedzes. Šoreiz gribas Adlera-Olsena “Selfiju” ierindot tāda viegla detektīva plauktiņā.

Q nodaļa man joprojām patīk.

Karls pagriezās pret Asadu, kas stāvēja viņam aiz muguras. – Ko lai saka par šo draņķību, Asad?

Asads pašūpoja galvu. – Mjā, Karl, tikpat labi tu varētu jautāt, kāpēc kamielim tik lielas pēdas.

Karls juta, kā krunkas viņa pierē sāk dejot. Vai tie vella kamieļi vienreiz nevarētu apmesties citā vietā?

– Lielas pēdas? – Viņš dziļi ievilka elpu. – Nu, es pieļauju: droši vien tādēļ, lai negrimtu smiltīs. Bet kāda kamieļu lielajām pēdām saistība ar šo pārraidi, Asad?

– Atbilde ir tāda: lielas pēdas kamieļiem vajag, lai dejotu fandango uz indīgajām čūskām, ja šis rāpulis būtu tik stulbs, ka līstu garām.

🙂

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s