Grāmatas

Andrjus Tapins “Vilka stunda”

Nemaz nezināju, ka man varētu patikt stīmpanks (steampunk) vai tuvāk latviešu valodai – tvaikpanks. Pareizāk jau būtu teikt, ka nezināju vārdā tādu zinātniskās fantastikas apakšžanru. Nekad nav par vēlu papildināt savas teorētiskās zināšanas, vismaz ar Gūgles tantes palīdzību. Ar interesi izlasīju Ilmāra Bites rakstu “Stīmpanks kā literatūras žanrs” Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības lapā (viņš atsaucas uz Henrija Vinčestera grāmatu “Steampunk: Fantasy Art, Fashion, Fiction & The Movies (Gothic Dreams)“. Izrādījās, ka esmu patērējusi darbus stīmpanka žanrā jau arī agrāk un izrādās, ka šāds kino man visnotaļ iet pie sirds (pat vairāk kā literatūra) – “Lielisko džentelmeņu līga” (The League of Extraordinary Gentlemen, 2003) vien bija ko vērta (protams, protams, ar sirmā Šona Konorija klātesamību man jebko var iebarot). Tādām tējkannām (čaiņikiem) fantastikas žanrā kā man, izzinošs bija raksta krievu e-žurnālā https://www.mirf.ru/ (Мир фантастики) – “Стимпанк: что это такое”, tajā skaitā – kāds pankam sakars ar tvaiku.

Kā es vispār nonācu pie “Vilka stundas”? Azartiski veidoju potenciāli izlasāmo sarakstu grāmatu kluba tēmai “Baltijas burbulis”, ar LNB kataloga kataloga palīdzību un šādām tādām aprakstu druskām savācu veselu lietuviešu un igauņu autoru grāmatu kaudzīti – tematiski raibu sabiedrību. Andrjusa Tapina “Vilka stundas” vāks man jau iepriekš bija pār’s reizes trāpījies acu priekšā, taču nebija radusies ne mazākā vēlme ar to iepazīties, jo likās – ai, nu tur droši vien ir kaut kāda mistika iekšā (vai vilkači, kas mani galīgi nesaista). Šoreiz izlasīju grāmatas aprakstu.

Vilka stunda ir vispazīstamākais lietuviešu zinātniskās fantastikas 2013. gada romāns, kurā autors uzbur Pirmā pasaules kara vēstures alternatīvu un apraksta ēnu, kādu tā met uz Austrumeiropas valstīm. Romānā minēti dažādi patiesi un izdomāti notikumi Lietuvas vēsturē, kas vedina lasītājus uz dažādām Eiropas pilsētām.
Andrjus Tapins aizved mūs uz 1905. gadu – tā ir cita domāšana. Stīmpanka lidmašīnas lido pāri Eiropas pilsētām, mehāniķi savās darbnīcās taisa izgudrojumus, un visa centrā – alķīmiķis un izgudrotājs, kas cenšas izveidot mākslīgo intelektu.

Grāmatu kaudzītes atslēgas vārds bija – apzināti tematiski raibs. Tapina “Vilka stundas” atslēgas vārds iekļūšanai kaudzītē bija ‘zinātniskā fantastika’. Ne tāpēc, ka es alktu pēc fantastikas (izrādās, es to reizēm lasu, bet vēl neesmu sev līdz galam nodefinējusi, ko tieši no fantastikas es lasu ar patiku). Un vāks arī mani joprojām neuzrunāja. Bet nodomāju, ka kluba tēma būtu lielisks iegansts izkāpt no detektīvu un parasto romānu komforta zonas un, iespējams, izlasīt kaut ko ne tik tuvu. Veicot atlasi es vēl nepievērsu izmanību vārdam ‘stīmpanks’.

Īstenībā, ja vienkopus nesakristu vairāki bēdīgi apstākļi, es šo grāmatu nemaz nebūtu izlasījusi. Tā tikai būtu pagozējusies kaudzītē un pēc tam taptu atdota atpakaļ bibliotēkā, jo no nodoma līdz darīšanai ne vienmēr ir tikai viens solis. Bet. Mamma ar insultu smagā stāvoklī nonāca slimnīcā un, ‘pateicoties’ Covid-19, varēju aiz neziņas jūgties nost, jo apmeklētājus neielaiž. Sākumā dzenāju bumbiņas datorā, tad sāka gribēties kaut ko palasīt. Apdomājot, ko lasīt, tika atmests viss, kas saistīts ar Latviju tagad (piemēram, bija iespēja dabūt Vilsona Me&Mo vai Skrastiņa Aizpoguliju), viss, kas saistīts ar veciem cilvēkiem un ar attiecībām, ģimeni. Gribējās aizbēgt no realitātes literatūrā un nolēmu tomēr iemest aci “Vilka stundā”.

Tulkotājas Indras Brūveres – Darulienes ievads vedināja uz interesantu saturu: Stīmpanka žanrā dominē ar tvaiku darbināmas ierīces, trans­portlīdzekļi, dažādi mehānismi un izgudrojumi — daudzus no tiem (piemēram, serpoletu, Bebidža mašīnu) radījuši zinātnieki attālā pa­gātnē, bet vairākus mehānismus savā romānā ieviesis autors pats (piemēram, planekli “Spārite”, dažādus automatoniņus). Romānā dirižabļi tiek darbināti ar īpašu gāzi — prometilu. Tas ari ir autora izgudrojums. Lasot atradīsi dažus līdz šim latviešu valodā nesa­staptus vārdus. Tulkojot romānu, nācās ieviest ari jaunvārdus, pie­mēram, sildāmkrūze’, ģuguļi’, ‘planeklis’, ‘bezvadnieks, ‘pedāļrats. Ceru, ka šie vārdi tevi nemulsinās un ar laiku acs uztvers tos kā pie­derīgus latviešu valodas ainavai. Mans ieteikums — pirms grāmatas lasīšanas būtu lietderīgi pārlūkot vārdnīcu grāmatas beigās, tas ari varētu palīdzēt romānu uztvert labāk.
Viļņas pazinējs, aplūkojot karti romānā, droši vien meklēs Ta­pina pieminētās vietas — bohēmiskā Užupe te pārtapusi par Bezdievniekiem, Antakalne par Antakoli, Ģedimina pils — par Naviga­toru torni. Romānā var atpazīt ne tikai vietas, bet ari personas. Līdztekus vairākām vēsturiskām un labi zināmām personām (Jons Basanavičs, Nātans Rotšilds u. c.) darbojas citi kolorīti varoņi. Ja kāds no lasītājiem ir bijis Viļņā, iespējams, būs saticis tur Bēdu Ro­zes prototipu — ubadzi Rozīti. Savukārt ķēpausis Solomons ari savu vārdu nav ieguvis tāpat vien — mūsdienās joprojām Viļņā uz sie­nām sastopami uzraksti “Solomon”.

Par laimi – nekādu vilkaču! Nekādas mistikas – atsevišķas īpašās spējas neskaitās. Lasot, zīmējas bilde no jau it kā zināmām lietām, vietām, notikumiem. Bet, līdzīgi kā grāmatā ir solīta alternatīva Viņas vēsture, arī lietas, vietas un notikumi ir alternatīvi. Pēc pār’s rakstiņu izlasīšanas nejūtos spēcīga izteikties par stīmpanku, bet alternatīvās Viļņas vide tiešām nebija ne kapeiku sliktāka par Viktorijas laikmeta Londonu. Vēlāk palasot atsauksmes par grāmatu, biju manījusi sūdzības, ka sākums ir izstiepts un pat garlaicīgs. Nepiekritīšu gan – tieši sākums iedod to smeķi, kas pavada tālākos notikumus.

Bet Viļņas tvaiku Vaņečka nevarēja ciest. Kad vakavējš pieņēmās spēkā, virs Tvaikpilsētas savilkās pelēki mākoņi, piesūkušies ar metāla, sodrēju, eļļas un uzraugu lamu smārdu. Virs Melnumu kvartāla izplatījās tik tikko jūtama opija dvinga, bet virs Universitātes domīnijas – sēra smaka. Tvaika mākoņi palidinājās virs pilsētas, līdz beidzot, neizturējuši šādu komponentu smagumu, nosēdās Bēdās. Bet tur, pēc asprāšu teiktā, vietējie tos smēla katlos un no tiem vārīja zupu.

Sākums bija labs un aizgāja uz urrā, jo negaidīju nekādu īpašu ekšenu. Pilsētu Alianses izveidošana, intrigas, spiegi, Viļņas dažādie rajoni un piepilsēta. Pēc tam jau parādās pirmais līķis (vispār, daži bija pirms tam, bet neskaitās sava mazsvarīguma dēļ), legāts Sudrabs (jā, kā tēls varēja būt spilgtāks, pie tam man viņš likās par mūsdienīgu priekš 20.gs.sākuma alternatīvās tvaika Viļņas), alķīmiķis Basanavičs ar savu planekli Spārīte, viņa draugs Tvardauskis un noslēpumainā meitene Mila, kuru medī Atdzīvinātāju loža. Vienvārdsakot, grāmatā iegrimu līdz ausīm. Te bija viss, kas vajadzīgs atslodzei – detektivintriga, piedzīvojumi, noslēpumi, izgudrojumi, Cariskās Krievijas spiegi un kūdītāji, vietējo bandītu vadonis Kreilis, kolorīti Viļņas iedzīvotāji, lielāki un mazāki dirižabļi, Viļņas pasts, kas savējos neatstāj (epizodisks notikums, bet man patika), bāreņu patversmes “bogoģeļņa” un iecietības nami. Ja romānu būtu rakstījis Žils Verns, varētu teikt – re, kā viņš paredzējis mobilos telefonus (bezvadniekus) un izsekošanas ierīces, bet šeit bija patīkami atpazīt mūsdienu izgudrojumus, ieliktus pavisam citā tehnoloģiskajā un vēsturiskajā vidē. Ha, un drukātās preses spēks. Un vēl un vēl. Jā, vilks šeit arī bija. Vispār divi.

“Vilka stundas” pievilcība slēpjas tajā, ka tev, cilvēks, ir šāda tāda vēstures zināšanu bagāža (nevajag pat neko pārmērīgu) un priekšstats par 19./20.gadsimtu Baltijā un Krievijā, un tas ļauj to atpazīt rakstnieka radītajā alternatīvajā Viļņā. Un politiskās tendences un intrigas neko diži nemainās – vienalga, vai tā ir īstā vai alternatīvā pasaule. Kopumā – perfekti attēlota vide un piedzīvojumi -, ko vairāk vajag, lai aizbēgtu no realitātes.

Un šeit viena sakarīgāka atsauksme – http://asmodeus.lv/2015/12/30/vilka-stunda-by-andrjus-tapins/
Interesanta ir arī Bārbalas Simsones recenzija, lai gan es kā lasītājs parastais ne visā viņai piekrītu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s