Grāmatas · Krikumi

Atspoguļi: Eimors Taulzs “Džentlmenis Maskavā” II

Eimors Taulzs “Džentlmenis Maskavā” (Aminori, 2022), tulkojusi Māra Rūmniece

Atspoguļus kā fikso ideju iesāku ar šo pašu grāmatu.

Tuvojoties finišam, grāmatas sāns tiešām kļuva kā spurains ezis. Ne tikai ar tīkamām vietām, bet trāpījās pa kādai arī kaitinošai aplamībai, ko gribēju paturēt prātā, lai topošā atsauksme nebūtu sīrupsalda.

Bet, nu, kamēr ķeru pārdomu zibšņus, tikmēr vēl nedaudz virtuālo līmlapiņu, manu atspoguļu. Raibu atspoguļu.

Kā vēstures students un cilvēks, kas pieķēries dzīvošanai tagadnē, es atzīstu, ka neveltu daudz laika tam, lai iztēlotos, kā viss varēja izvērsties citādi. Taču man patīk domāt, ka pastāv atšķirība starp ļaušanos situācijai un samierināšanos ar to.

263.lpp.

Ja kāds ir ar mieru astoņas stundas stāvēt rindā, lai iegādātos maizes klaipu, vientuļais stāvs domāja, kas gan ir stunda vai divas, lai par brīvu paskatītos uz varoņa līķi?” (344.lpp.)

Starp citu, vai jums ir šādas priekšrocības darbā?

Viena no priekšrocībām, daudzus gadus strādājot kopā, ir tāda, ka var ātri atmest ikdienišķās tukšās runas, atstājot pietiekami daudz laika svarīgāku jautājumu pārrunāšanai, tādiem kā reimatisms, nepilnvērtīgs sabiedriskais transports un neizskaidrojamā kārtā paaugstinātu personu sīkmanīgā izturēšanās.” (356.lpp.)

[..] Viņi veido brošūru par pilsētas skaistākajām viesnīcām, un es zīmēju interjerus.
– Ā, – teica Grāfs. – Tāpēc, ka fotogrāfijā nevar noķert vietas sajūtu!
– Patiesībā, – atbildēja arhitekts, – tāpēc, ka fotogrāfijā pārāk labi redzams vietas stāvoklis.

412.lpp.

Šis atspogulis jau velk uz maitekļa pusi, tomēr mierinu sevi un jūs ar domu, ka viens pats, izrauts no konteksta, tas ļauj domāt ko gribi. Ja nu vienīgi – vai Grāfam tiešām pietiek ar četrām greznām sienām? Kā tur paliek ar ļaušanos situācijai?

“Grāfs pēkšņi sadrūma.
– Baidos, ka esmu izdarījis tev lāča pakalpojumu, Sofij. Kopš laika, kad tu biji bērns, es tevi esmu ievilinājis dzīvē, ko galvenokārt ierobežo šīs ēkas četras sienas. Mēs visi to darījām. Marina, Andrejs, Emīls un es. Mēs uzdrošinājāmies radīt iespaidu, lai viesnīca šķistu tik plaša un brīnišķīga kā pasaule, tā ka tu izvēlētos tajā pavadīt vairāk laika kopā ar mums. Bet tavai mātei bija pilnīga taisnība. Cilvēks neīsteno savu potenciālu, klausoties “Šeherezādi” zeltītā zālē vai lasot “Odiseju” savā istabā. To paveic, dodoties uz priekšu nezināmās tālēs – kā Marko Polo, kad viņš aizceļoja uz Ķīnu, vai Kolumbs, kad devās uz Ameriku.
(483.lpp.)

P.s. atsauksme top. Bet tā vismaz nebūs pārbāzta ar citātiem, ha.

Viena doma par “Atspoguļi: Eimors Taulzs “Džentlmenis Maskavā” II

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s