Lelde Stumbre “Karalis Līrs un viņa četras meitas”

Es neesmu snobs. Vakara romānus nelasu ne jau tāpēc, ka augstprātīgi rauktu degunu, bet – es kaut kā latviešus vispār maz lasu, un tā mūsu nacionālā dzīve tāpat ir kā uz delnas, ko nu man tās citu dzīvju peripetijas dos. Tiesa, jāatzīst, vakara romānu nevainību es zaudēju ar Gunta Tālera “Grēksūdzes noslēpumu” (bet Tālera vārds tāpat jau bija paspējis kļūt par kairinātāju.). Savulaik, vakara romāna pirmsākumos izdotais Kivirehka “Rijkuris jeb Novembris” neskaitās. Kaut kādus secinājumus par manām un vakara romāna attiecībām tomēr var izdarīt. Autoram ir nozīme! Tāpat kā noskaņojumam. To apvienojot sanāk lablasāma kombinācija.

Tikko biju pabeigusi ar visām maņām valodnieciski un arī saturiski baudītu darbu, un man vajadzēja starpgrāmatu. Izvēle krita uz Leldes Stumbres “Karalis Līrs un viņa četras meitas”. Kad pasūtīju bibliotēkā, nemaz nezināju, ka tas ir vakara romāns. Vienkārši uzrunāja nosaukums un kombinācijā ar autori, ko man tomēr gribētos pieskaitīt klasiķiem, likās, ka tam vajadzētu būt kaut kam latviski labam.

Ziniet, bija ar’! Šajā kompānijā man tie bija ar labpatiku pavadīti divi vakari (īstenībā jau 1,5, bet kāda tam nozīme).

Stāsts jau īss, bet koncentrēts. Tēvs un četras meitas. Auksts finansists, kas gājis uz mērķi, strādāt bankā, vēsu prātu izmantojot tās iespējas, ko nu dzīve ir piespēlējusi. Divas no trim precībām bija tīrais aprēķins. Pirms tam bija jāprec meitene, kas ir uz grūtām kājām. Un tam pa vidu kaislīga mīlestība, vai drīzāk, mīlestība bez aprēķina, tāda, kas novelk baņķierim balto kreklu un atkailina miesu (ok, sirdi arī). Nu lūk, tā Reins Kapkalns tiek pie četrām meitām (jo sievas neskaitās). Stāsta centrā ir iekārojams vīrietis. Bet. Ne kā vīrietis, bet kā bagāts tēvs. Tikai šis tēvs ar savu bagātību nesvaidās. Pat tad, kad nokļūst slimības gultā un kļūst šķietami nevarīgs.

Man patika autores ideja ielikt Šekspīru mūsdienās un patika izpildījums. Tāds lakonisks, bez latviešu ciku cakām. Interesanta teksta konstrukcija – ik pa laikam iestarpināt, ar gandrīz nemanāmu pāreju, vēstījumu ‘kā būtu, ja būtu’, pareizāk sakot, ja Reins nebūtu tāds vēss, var teikt, pat auksts prāta cilvēks. Izteikts vienpatis, neģimenes cilvēks.

Ar to viss arī būtu pateikts. Un paliktu jautājums – par ko tad tā labpatika?

Labpatika par grāmatām. Reins ir nopietns grāmatnieks, viņam grāmatas ne tikai ir īpašumā, bet viņš tās lasa un ar autores muti apspriež. Šī bija labākā Leldes Stumbres “Karalis Līrs un viņa četras meitas” daļa. Bagātīga, bet neuzbāzīga.

Kārtīgs lasīšanas vakars bija godam nopelnīts. Lasīšanas gaume Reinam atkal bija mainījusies. Tagad viņš pieķēra sevi, ka, atverot grāmatu, vispirms pievērš uzmanību autora rakstības stilam. Ne jau nu tā, ka viņš tos spētu nemaldīgi atšķirt, tomēr bija starpība, kā raksta mūsdienu autori un kā klasiķi. Mūsdienu autori šķita tādi kā nervozi. Viņi lēkāja no pagātnes uz tagadni, no īstenības uz iedomām un sapņiem, no vienas vietas uz otru, un nabaga lasītājam vajadzēja lēkāt līdzi, cerot, ka nenolauzīs kaklu.

Iespējams, kāda daļa ir pašas autores domu par literatūru, un kāda daļa ir nolasīta no apkārtējo spriedumiem un ielikta Reina mutē. Man ar viņu pat šur tur saskanēja, nu, vismaz, ar lasīšanu vakaros (kaut drusciņ, bet man vajag, organisms prasa vismaz kādas pār’s lappuses) un jautājumā par biogrāfijām sirsnīgi māju līdzi ar galvu.

Reins pakļāvās pūļa instinktam un lasīja nupat izdotās grāmatas par Ļeņinu, Staļinu, Napoleonu, Katrīnu II, Bītliem un Žaklīnu Kenediju. Bet tad apnika. Kāda jēga lūrēt pa atslēgas caurumu svešu cilvēku dzīvēs, jo īpaši mākslinieku? Mākslinieku vienīgā vērtība, ko ir vērts pētīt un analizēt, bija viņu atstātie darbi. Reins domāja, ka viņam puslīdz vienalga, vai Mocarts bijis vieglprātīgs pajoliņš, bet Viljams Folkners visu mūžu nodzīvojis vienā mājā.

Ko lai saka? Leldei Stumbrei, manuprāt, ir ļoti veiksmīgi izdevies apvienot šekspīriskas kaislības (kā uz grāmatas vāka saka kaislīga Lasītāja Ārijas. Jā, Lasītāja ar lielo burtu!) ar daudzlasītāju lutinošiem spriedumiem par grāmatām.