Grāmatas

Andruss Kivirehks “Kocenieki un tāsenieces”

Ak, šis Kivirehks! Nu dulls tas autors ir! Vai maz' godīgs, gudri un augsti izglītots cilvēks var lasīt šo dullo fantāziju?! Tā var izsaukties, izlasot Andrusa Kivirehka stāstu "Mākslinieks Jāgups" Mansarda savulaik izdotajā krājumā "Skaistais dzīvnieks". Un pajautāt, vai Kivirehkam tāpat kā Jāgupam tāds darbiņš uzlikts padarīt - palaist pasaulē 18 tūkstošus dullu radību? Bet… Turpināt lasīt

Grāmatas

Baiba Zīle “Piezīmes no Citurzemes”

Manas, rūdītas vietsēdes, piezīmes par kultūršoku. Labi, ka grāmatas anotācijā nepamanīju vārdu "dokumentālo": Dokumentālo stāstu krājums “Piezīmes no Citurzemes” ir ne tikai vēstījums par autores dzīvi Vācijā un citviet Eiropā, bet arī refleksija par kultūršoku un adaptēšanos svešā vidē. Autore piedāvā paskatīties uz dzīvi ārzemēs ar humoristisku pašanalīzi, filozofiskiem jautājumiem mijoties ar sadzīviskiem vērojumiem. Vai… Turpināt lasīt

Grāmatas

Džons Gārdners “Fredija grāmata”

Aiz šī dīvainā, šķietami bērnišķīgā vāka slēpjas burvīga grāmata - Džona Gārdnera "Fredija grāmata", izdevniecība Balta, 1993. ("Freddy's Book", John Champlin Gardner Jr. (1933 -1982)). Strukturāli Gārdnera grāmata sastāv no divām daļām: "Fredijs" un "Fredija grāmata". Saturiski varētu šķist, ka abas daļas nekas nesaista, ka pirmā daļa ir savdabīgs ievads, iegansts, lai iesmērētu mums dīvaiņa Fredija… Turpināt lasīt

Grāmatas

Andruss Kivirehks “Zilais, ragainais dzīvnieks”

“Nevar jau zināt pat to, kas es būšu tad, kad reiz dienasgrāmatā nonākšu līdz galam!”  Tieši ar šo citātu sākas grāmatas apraksts: "Igauņu mākslinieka Oskara Kallisa (Oskar Kallis, 1882–1918) dzīve un gleznas rosinājušas Kivirehku uzrakstīt fiktīvu dienasgrāmatu, kas reizē ir pieaugšanas stāsts, mākslinieka romāns, mākslas un mitoloģijas spēka manifests, nacionālpolitiska deklarācija, slimības vēsture utt. Lai… Turpināt lasīt

Grāmatas

Iszīmes # 9 par “Enpili”

Ko lasītājs parastais ir atradis Leonīda Dobičina darbā "Enpils"? Kas ir lasītājs parastais - tā esmu es. Grūtāk ir pateikt, ko es tāāādu esmu atradusi, ja reiz nevaru nosēdēt uz pirkstiem un tomēr gribu padalīties. Neliels izaicinājums aprakstīt rozīnīti, vienlaicīgi apzinoties, ka tas, kas garšoja man, citu ļaužu garšas kārpiņas atstās vienaldzīgas. Īstenībā par Leonīda… Turpināt lasīt