Žoržs Pereks "Cilvēks, kas guļ" (Omnia mea, 2022) Ak vai, apziņas plūsma man visu laiku ķērās aiz racionālā prāta apsvērumiem. Prāts bija gluži kurmju rakumiem saracis to zaļo mauriņu, kurā bezrūpīgi atlaisties un baudīt esamību tagad. Un tomēr es nepadevos. Nē, gulēšanu es neapjūsmoju. Toties sajutu ar visām maņām dīku sēdēšanu kādā kafejnīcā un garāmgājēju… Turpināt lasīt
Birka: Francija
Īszīmes #11 par Serotonīnu (drusku neliterāri)
Tagad tāds laiks, kad, šķiet, nekas vairs nespēj šokēt. Atcerējos kaut kad kaut kur redzētu teicienu - ''Pasakas - tie ir briesmīgi stāsti, kas saudzīgi sagatavo bērnus avīžu lasīšanai un televīzijas ziņu vērošanai.'' Bet šoreiz ne par pasakām. Kad atkal kārtējo reizi pēdējos divos mēnešos ar garlaikotu un nedaudz aizkaitinātu fiasko beidzās mēģinājums izlasīt kādu… Turpināt lasīt
Delfīne de Vigāna ”Bērni ir karaļi”
De Vigāna atkal griež kā ass bārdas nazis. Lasot Jāņa Rozes izdevniecības svaigi izdoto Delfīnes de Vigānas ''Bērni ir karaļi'', man atmiņā uzstājīgi sāka plaiksnīt 2017.gada sociālā reklāma par (drīzāk jau - pret) bērnu foto izvietošanu internetā. Īstenībā, tā arī varētu palikt kā atsauksme par grāmatu. https://www.youtube.com/watch?v=rMNsrAV3nt0 Atzīšos, lasot grāmatas aprakstu, tā īsti nemaz neapjautu,… Turpināt lasīt
Žoržs Pereks ”Dzīve lietošanas pamācība”
Nebiju domājusi, ka atvēzēšos uz atsauksmi par šo grāmatu. Šķita, ka mājsēdē pietiks ar atvēzēšanos uz izlasīšanu. Kad pieķēros pirmajām pārdesmit lappusēm, paspēju pat nedaudz nožēlot, ka esmu publiski atrādījusi lasāmo grāmatu kaudzīti, kurā gozējas arī Žorža Pereka ''Dzīve lietošanas pamācība'', un man nav atkāpšanās ceļa. Iztēlosimies kādu Parīzes namu šķērsgriezumā… tā, lai no pagrabiem… Turpināt lasīt
Delfīne De Vigāna “Lojalitātes”
Kādu vakaru televīzijas ziņās raidīja reportāžu par naftas noplūdi, ko izraisījusi tankkuģa avārija. Mēs sēdējām pie galda. Es skatījos uz naftā ieķepušajiem putniem un uzreiz iedomājos par mums, par mums visiem; šie kadri izteica daudz vairāk nekā jebkāda ģimenes fotogrāfija. Tie bijām mēs, tie bija mūsu melnie un eļļainie ķermeņi, kas vairs nespēj pakustēties, apdulluši… Turpināt lasīt