Viktars Marcinovičs “Mova 墨瓦”

- Cilvēka dvēsele ir tas, kā viņš runā. Pateicis viņš nezūd, jo ar viņa vārdiem un teicieniem sāk runāt dzīvie.- Tas ir kā pēdas sniegā? Ja esmu iekārojusi kādu jaunu grāmatu, pirms tam atsauksmes nelasu (izņēmums ir, ja lasītiekāre ir radusies tieši no atsauksmes). Vēl pirms grāmata bija nonākusi manās rokās (pat vēl pirms tā…

Jans Ņemecs “Gaismas vēsture”

Attēls no https://www.tuttartpitturasculturapoesiamusica.com/2016/12/Frantisek-Drtikol.html Tu, cilvēks, dzīvo savu nenozīmīgo grāmatmīļa dzīvīti, šķiet, neko diži daudz neinteresējiem par biogrāfijām, pat neatceries, kad tādu esi pēdējo reizi lasījis. Ja personība ir interesanta, tad, protams, esi labu prātu arī izlasījis par šo cilvēku. Bet te - kas to būtu domājis?! - sāc interesēties par cilvēku un, jo īpaši, viņa…

Donalds Kajoks “Ezers un citas to pavadošās personas”

Pasaulē nav nekā, kas nevarētu būt, taču tajā nekad nemēdz būt arī tā, kā ir. Rotaļājos un rotājos ar autora un tulkotājas tekstiem, priecājos un domāju, bet beigās mani pārņēma tāda nepārvarama smeldze, ka ... bez vārdiem... Donalds Kajoks "Ezers un citas to pavadošās personas", tulkojusi Dace Meiere. Iespējams, es šo grāmatu būtu palaidusi garām,…

Susanna Klārka ”Džonatans Streindžs un misters Norels”

Šejienes mežs nebija gluži angļu mežs, lai gan likās ļoti līdzīgs. Koki bija ma­ķenīt par daudz seni, maķenīt par daudz milzīgi un maķenīt pārlieku fantas­tiski. Streindžs nešaubīdamies noticēja, ka tiem ir stipri, saviski raksturi, pašiem savas mīlestības, naidi un vēlmes. Šie koki izskatījās pēc tādiem, kas pieraduši, ka pret tiem izturas ar tādu pašu cieņu…

Ismails Kadare ”Mirušo armijas ģenerālis”

Dosimies prom no šejienes, ak, Kungs, pirms ar mums nav noticis kas negaidīts, viņš pats pie sevis lūdzās. Viņš bija ieradies no tālienes pārtraukt veselas armijas mūža miegu. Ar kartēm, sarakstiem, dzelzs rīkiem viņš bija klaudzinājis pa zemes virskārtu, zem kuras dusēja tie, kas varēja arī negribēt, lai viņus rausta un purina. Izcili! (Protams, katram…