Īszīmes #17 subjektīvs Gunta Tālera fenomens

Tu, cilvēks, vari putām uz lūpām apgalvot, ka reklāma tevi neietekmē, bet nevari izvairīties no tā, ka smadzenes kaut ko tomēr pieglabā no dzirdētā vai redzētā kādai nebaltai dienai. Pieglabā, tev neprasot. Ja nu noderēs. Tā arī sanāca ar Gunti Tāleru. Facebookā kādā no grāmatnieku grupām ik pa laikam atskanēja- Tālers, Tālers. Tālers, Tālers. It…

Lelde Stumbre “Karalis Līrs un viņa četras meitas”

Es neesmu snobs. Vakara romānus nelasu ne jau tāpēc, ka augstprātīgi rauktu degunu, bet - es kaut kā latviešus vispār maz lasu, un tā mūsu nacionālā dzīve tāpat ir kā uz delnas, ko nu man tās citu dzīvju peripetijas dos. Tiesa, jāatzīst, vakara romānu nevainību es zaudēju ar Gunta Tālera "Grēksūdzes noslēpumu" (bet Tālera vārds…

Īszīmes #15 Netikumīgie Melndzelmji

Īstenībā man nav daudz ko teikt nedz par Netikumīgajiem, nedz par Melndzelmjiem. Tā ir tikai grāmatu nosaukumu vārdu spēle. Vienojošais elements - pusaudži. Likās, kāpēc gan par to neuzrakstīt. Vispirms bija Inges Zarambaites "Melndzelmji". Tulkotāja Dace Meiere palielījās FB un es iekāroju. Pašķirtīju grāmatnīcā un pirku nost. "Cilvēks ir kā upe, es sev atkārtoju. Vai…

Ilze Graudiņa “Šeit nav nekāda bēdu leja”

Pie šīs grāmatas nonācu gan nejauši, gan likumsakarīgi. Sākumā, kad FB paslavēju košās meitenes grāmatas atvēršanas svētkos un Ilze teica, ka labprāt dzirdētu manu atsauksmi, es, paskatījusies uz grāmatas vāku, nodomāju, kā pieklājīgāk izvairīties (ar domu, klusēšana zelts). Pēc tam, izlasījusi īso anotāciju izdevēja e-veikalā: "Ir vēls rudens 21. gadsimta sākumā, un praksē vārdā nesauktā…

Kristīne Ilziņa “Es neliecināšu pret jums”

Savulaik, kad 2017.gadā izlasīju igauņa Reina Rauda "Perfektā teikuma nāvi", nodomāju - žēl, ka latviešiem neviens nav uzrakstījis par Atmodu un laikiem ap to. Nu lūk, pēc pieciem gadiem IR. Kristīne Ilziņa "Es neliecināšu pret jums" (Zvaigzne ABC, 2022) Jau kaut kur biju dzirdējusi, ka autores darbs ir veltīts dažādām norisēm astoņdesmito gadu beigās, biju…