[..] lasīju kaut ko tādu, kas pastāvēja nenoteiktajā telpā starp intelektuālo un emocionālo. Es arī sapratu, ka šī neskaidrība varēja darboties tikai savienojumā ar galēju disciplīnu, – Venera teikumu rāmā precizitāte, viņa tiešā leksika, nevēlēšanās izmantot retorikas paņēmienus, kurus uzskatām par “mākslinieciskai prozai” piederošiem, vienlaikus saglabājot sev raksturīgo stilu. Šķita, ka viņš vedina domāt, ka skaidrība ir vislabākā paslēptuve dziļākai jēgai – gluži kā kaut kas caurspīdīgs iekrauts kaut kam pa vidu.
Iespējams, ar šo citātu pietiktu, lai viss būtu pateikts par Ernana Diasa “Paļāvību” (Hernan Diaz ´Trust”), ko neparasti ātri pēc oriģināla iznākšanas un Pulicera balvas saņemšanas ir izdevusi Zvaigzne ABC Ingūnas Beķeres tulkojumā. To saka viena no autora romāna varonēm par citu autoru un romānu, bet … no tās pašas Diasa grāmatas “Paļāvība”. Lasīju viņas teikto un domāju, cik ļoti precīzs formulējums tam, kādas sajūtas man rodas lasot – tīra valoda, prāta spēlītes (vienalga, vai par finanšu pasaules likumiem, vai prāta mežģis, kur beidzas izdoma un rādās patiesā seja), emocionāla gaisotne, pat ja vide ir finansiāli auksta. Kad pāršķīru pēdējo lappusi (atzīšos, pēdējās lappuses ļoti gribējās izstiept), tad tā vien gribējās teikti – lūk, tas ir Romāns ar lielo burtu. Vēstījums ar tīru skanējumu, bez piemaisījumiem, bet liekas jūtelības vai sensācijām. Vienkārši lasi un domā līdzi. Vai es kādam pieķēros? Ne īpaši, varbūt vienīgi Mildredai grāmatas noslēgumā.
[..] viņš salauza Mildredas prātu un ķermeni vienkārši tāpēc, ka tā iznāca labāks stāsts (stāsts, kuru viņš nespēja neizstāstīt, pat ja tas pazemoja Mildredu un beigu beigās iznīcināja viņu pašu). Viņš iegrūda viņu vēsturē zināmo liktenīgo sieviešu stereotipā, kuras spiestas padarīt savu postu par izrādi. Nolika viņu pie vietas.
Šis ir ļoti provokatīvs citāts (ja to izlasījāt). Tam nav nekāda sakara ar iepriekšminēto manu pieķeršanos Mildredai grāmatas noslēgumā. Tas vienkārši ir viens no skatījumiem uz to sievieti.
Bet ar vārdu “skatījumiem” esmu pietuvojusies grāmatas anotācijai:
Ņujorka, 20. gadsimta divdesmitie. Ikviens ir dzirdējis par Bendžaminu un Helēnu Rāskiem. Viņš ir leģendārs Volstrītas magnāts, viņa – ekscentrisku aristokrātu meita. Abi kopā viņi sasniedz pasaules ietekmes un pārticības virsotni laikā, ko raksturo dažādu veidu pārmērības un spekulācijas. Bet kāda gan ir cena par šo neaptveramo veiksmi? To atklāj 1937. gadā tapušais Herolda Venera romāns “Saites”, kuru šķietami Ņujorkā ir izlasījis ikviens. Tomēr šim stāstam par privilēģijām un nodevību ir arī vēl citas versijas…
Ernana Diasa romāns “Paļāvība”, kuru veido četras savstarpēji konkurējošas maldinošā stāsta versijas, mums liek tiekties pēc patiesības, vienlaikus iepazīstot melus, kas tik bieži mīt dziļi cilvēka sirdī…
Skatījos uz satura rādītāju un nesapratu, kas mani īsti sagaida – kas ir šie vārdi, uzvārdi, vai tas vispār būs romāns vai 4 stāstu krājums? Bet ziniet, ir reizes, kad varbūt nemaz nevajag pētīt satura rādītāju (pat ja tas ir provokatīvs), sāciet lasīt.
Ko es saņēmu? Tie bija četri vēstījumi: romāns, finanšu magnāta autobiogrāfija, finanšu magnāta sekretāre par autobiogrāfijas tapšanu un finanšu magnāta sievas dienasgrāmata. Nepatīk man tas anotācijā lietotais “savstarpēji konkurējošas [..] versijas“. Lai arī tās ir šķietami autonomas, tomēr tādā secībā, kā tās bija salicis autors, tās bija savijušās vienā veselumā.
Vispirms lasīju ar to labpatiku, kad vienkārši izbaudi mierīgu, tekošu (kā ūdens straume), ar notiekošo piesātinātu stāstījumu, pēc tam iekritu nelielā mulsumā par personu maiņu, un tad vienā brīdī manī pamodās detektīvs, kad pamanīju atsauces uz iepriekš lasīto, vispirms nevilšus nodomājot, re, viņai arī tāpat bija, pēc tam jau saņēmu šo atsauci, iebakstītu ar pirkstu. Un noslēgums, jā, tur man savijās visi pavedieni. Un, vispār, man tas šķita emocionāli skaists.
Grāmata par vīrieša ego un sievieti.
Tagad, kad patiešām esam vieni paši, redzu, cik vientuļš viņš + es esam bijuši. Tā nav, ka es būtu no viņa nogurusi. Esmu nogurusi no tā cilvēka, par kuru kļūstu viņa tuvumā
Lasiet! Izbaudiet lasīšanas labsajūtu!
Lili lasa un raksta 